Pirmais gads pensijā man pagāja ar ilūziju, ka izdevumi paši par sevi sakārtosies. Katru mēnesi bija kaut kas neplānots — ārstēšanās izdevumi, komunālie rēķini vasarā, palīdzība bērniem. Pēc deviņiem mēnešiem uzkrājumi bija par 18% mazāki nekā plānots.
Kur radās lielākās nepilnības
Nebija skaidras robežas starp fiksētiem un mainīgiem izdevumiem. Arī mazas summas — kafija, avīzes, dāvanas — mēneša griezumā veidoja nopietnu daļu no budžeta. Neviens to man iepriekš nebija skaidrojis konkrēti.
Resursi, kas palīdzēja situāciju analizēt
- Latvijas Bankas patērētāju finanšu portāls — skaidri paskaidroti budžeta plānošanas principi vecāka gadagājuma cilvēkiem
- Rīgas Domes sociālā dienesta konsultācijas par pabalstiem un atbalstu
- Grāmata Nauda pēc darba — praktiski piemēri, ne teorija
- Vienkārša Excel tabula ar divām slejām: plānots un faktiski iztērēts
Ko es mainīju praksē
Sāku katru piektdienu pierakstīt nedēļas izdevumus. Nevis mēneša beigās — tad jau ir par vēlu kaut ko mainīt. Šī viena ieraduma maiņa deva vairāk skaidrības nekā jebkura aplikācija.
Kļūdas izmaksas bija reālas, taču tās arī piespieda izveidot sistēmu. Bez tās es, visticamāk, turpinātu tērēt neapzināti vēl gadiem ilgi.